Kāpēc DLK un LZAP nolēma izslēgt A.Gobzemu no advokatūras

30.11.2018

Rīgā 2018.gada 13.novembrī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija pieņēma lēmumu piemērot zvērinātam advokātam Aldim Gobzemam disciplinārsodu, izslēdzot no zvērinātu advokātu skaita. Lēmumā izvērsti pamatots, kāpēc Disciplinārlietu komisija piemēroja visstingrāko disciplinārsodu. Lēmums tika noformēts un A.Gobzemam nosūtīts 27.novembrī. Atbilstoši Advokatūras likuma 34.panta 1.punktam un 73.panta otrajai daļai, lēmumu par A.Gobzema izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita 28.novembrī apstiprināja kolēģu kopsapulcē ievēlētā Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Ievērojot likumu, gan pirms disciplinārlietas ierosināšanas, gan tās izskatīšanas gaitā, A.Gobzemam tika dota iespēja rakstveidā un mutiski sniegt paskaidrojumus kā padomei, tā komisijai. A.Gobzems izmantoja šīs tiesības.

A.Gobzems ir publiski izteicies par lēmumu un savos sociālajos tīklos izplatījis informāciju, kas neatbilst patiesībai, tāpēc Disciplinārlietu komisija [un advokātu padome] uzskata par savu pienākumu precizēt apstākļus par šo lietu.

Advokātu Padome saņēma vairāku personu sūdzības par A.Gobzema priekšvēlēšanu kampaņas gaitā publiski paustiem izteikumiem. Šos izteikumus, kas joprojām ir pieejami publiskā vidē, Advokātu Padome pirmšķietami atzina par neatbilstošiem likuma un advokātu ētikas standartiem un 28.augustā ierosināja disciplinārlietu. Likums uzdod lietas izskatīšanas un soda piemērošanas pienākumu advokātu pašpārvaldes iestādei – kolēģu kopsapulcē ievēlētajai Disciplinārlietu komisijai. Šis uzdevums jāpaveic trīs mēnešu laikā. Iepazīstoties ar lietas materiāliem un uzklausot A.Gobzemu, komisija konstatēja vairākus pārkāpumus kolēģa publiskajos izteikumos.

Pirmkārt, nevienam advokātam nav tiesību publiski izklāstīt, kādas personas apmeklē advokātu biroju, kurā advokāts ir praktizējis. Ikviens klients ir tiesīgs paļauties, ka juridiskās palīdzības saturs un pat fakts, ka tas vērsies pēc palīdzības advokātu birojā, paliks noslēpumā. Šādas ziņas advokāts nesniedz pat pēc izmeklētāju vai tiesas pieprasījuma. Lai kādi arī nebūtu advokāta mērķi un nolūki, šo advokātu prakses pamatnoteikumu nedrīkst pārkāpt.

Otrkārt, tiesiska valsts var pastāvēt tikai tad, ja tā balstās uz nozīmīgiem tiesību principiem. Viens no būtiskākajiem ir nevainīguma prezumpcija. Nevienam nav tiesību dēvēt kādu personu par noziedznieku, zagli, bandītu vai mafijas locekli, ja šāda apsūdzība nav apstiprināta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Nevainīguma prezumpcija ir advokāta darba pamatā un advokāta pienākums ir rūpēties, ka amatpersonas, žurnālisti un sabiedrība respektē šo nozīmīgo principu. Šī standarta pārkāpums apdraud tiesiskumu un advokāta kā aizstāvja lomu.

Treškārt, advokātam godprātīgi un ar cieņu jāizturas kā pret kolēģiem, tā pret jebkuru sabiedrības locekli. Pielīdzināt kolēģus mafijai, dēvēt tos par bandītiem un izvirzīt sazvērestības teorijas, kas nav pierādītas, ir advokāta necienīgi. It īpaši tas attiecas uz miruša kolēģa vainošanu sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, apzinoties, ka mirušais vairs nevar sevi aizstāvēt. Likumā ir paredzēts process nozieguma izmeklēšanai. Advokātam, kam rūp tiesiskums, ir jāpanāk, ka aizdomīga lieta tiek efektīvi un likumīgi izmeklēta un vainīgie saukti pie atbildības. Advokāta paziņojumi vēlēšanu kampaņas ietvaros visdrīzāk vērsti citu mērķu sasniegšanai.

Visbeidzot, par A.Gobzema apgalvojumu, ka kolēģi viņu izslēguši no advokatūras, lai apdraudētu valdības veidošanas procesu. Šāds apgalvojums nav pamatots pirmkārt tāpēc, ka tieši pēc A.Gobzema vairākkārtējiem lūgumiem, gan padome, gan disciplinārlietu komisija bija spiesta atlikt lēmumu par lietas ierosināšanu un izskatīšanu. Lēmums tika pieņemts un apstiprināts likumā noteiktajā trīs mēnešu laikā.

Otrkārt, Avokatūras likumā paredzētais pamats bargākā soda piemērošanai ir atkārtota disciplinārpārkāpuma izdarīšana. Šis A.Gobzemam ir jau trešais pārkāpums pēdējo deviņu gadu laikā. Arī Advokātu ētikas komisija ir divreiz skatījusi A.Gobzema publisku izteikumu atbilstību advokatūras standartiem. Advokātam bija jāapzinās, ka tā publiskie izteikumi nepaliks nepamanīti un to vērtējums no ētiskās perspektīvas bija neizbēgams.

Nav šaubu, ka advokātiem ir tiesības sniegt informāciju par sabiedrībā svarīgiem notikumiem un izteikties par aktuālām tieslietu jomas problēmām. Tas pat ir advokāta ētisks pienākums - veicināt sabiedrības izpratni par tiesu sistēmas darbību. Taču advokāta paziņojumu saturs un pasniegšanas veids nevar pārkāpt citu personu tiesības, likumus un advokātu profesionālās darbības un ētikas normas. Ja advokāts ignorē profesionālās ētikas vai vispārcilvēcisko attiecību standartus, šāda izpausme ne tikai nesekmē tieslietu sistēmas attīstību un problēmu risinājumu, bet tieši pretēji, var kaitēt gan sabiedrības izpratnei par tiesisko sistēmu, gan iedragāt sabiedrības uzticību tiesām, advokatūrai un advokātiem.

 

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas
priekšsēdētājs Lauris Liepa un priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lapsa
un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs

(Atpakaļ)
Piektdiena, 14.12.2018

Nākamā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēde 18.12.2018., dokumentu iesniegšanas termiņš - ne vēlāk kā līdz 13.12.2018.

Atvērt kalendāru

Atrast advokātu: